Ikdienas ritmā lielākoties tiek pievērsta uzmanība darbam, mājas dzīvei, bet pati sev uzmanību pievēršu neregulāri. Pirms kāda laika uzgāju informāciju par tādu kā eko grāmatu-dienasgrāmatu, protams, tā bija pieejama tikai svešvalodā. Valoda gan nav barjera, bet ikdienas emocijas un notikumus tomēr patīk aprakstīt latviski – un tulkojot vairs nav tas. Gāja laiks un kādā drēgnā rudens vakarā uzgāju info, ka draudzene ir iegādājusies “6 minūtes 365 dienas” un ar baudu pildot grāmatu katru dienu, jo došot to mantojumā savai meitiņai, kad mazā būs viņas pašas vecumā. Šī doma aizķēra arī manu sirds noti un radās divas idejas: varētu pati pēc laika palasīt, ko biju domājusi konkrētā dzīves posmā, kā arī grāmata būtu jauks mantojums maniem puikām. Paldies meitenēm, ka radīja šādu sava veida laika kapsulu ar kuras palīdzību mēs varam savas emocijas izlikt uz papīra, kā arī iemācītos ikdienas steigā veltīt 6 minūtes sev. Tas nav daudz, bet ļoti svarīgi.